Čuguna saraušanās ātrums parasti attiecas uz tilpuma kontrakcijas dimensiju izpausmi, kas notiek sacietēšanas un dzesēšanas procesos. Sakarā ar relatīvi augsto oglekļa un silīcija saturu čugunā-un to, ka grafīta nogulsnes nodrošina zināmu "izplešanās kompensāciju"-, tā kopējais saraušanās ātrums ir zemāks nekā lietajam tēraudam.
Parasti pelēkā čuguna lējumu lineārā saraušanās pakāpe ir aptuveni **0,7% līdz 1,0%**. Kaļajam čugunam, kura mikrostruktūra ir tuvāka tērauda mikrostruktūrai, ir nedaudz augstāks saraušanās ātrums, parasti diapazonā no **1,0% līdz 1,3%**. Šīs vērtības atšķiras atkarībā no tādiem faktoriem kā liešanas ģeometrija, sienu biezums un dzesēšanas apstākļi.
Ražošanā saraušanās ātrums nav fiksēta vērtība, bet gan konstrukcijas parametrs, kas jāpielāgo, pamatojoties uz konkrētiem liešanas procesiem. Piemēram, biezu -sienu lējumi atdziest lēnāk, tādējādi radot samērā stabilu saraušanos; un otrādi, plānās -sienu lējumi ātri atdziest un ir pakļauti lokālai saraušanās koncentrācijai, tādēļ veidnes konstrukcijā ir jāiekļauj saraušanās pielaide, lai to kompensētu.
Tādi faktori kā ieliešanas temperatūra, apstrāde ar inokulāciju un dzesēšanas ātrums ietekmē saraušanās uzvedību. Nepareiza kontrole var radīt defektus, piemēram, saraušanās dobumus vai porainību. Līdz ar to lējuma projektēšanas fāzē saraušanās ātrums kalpo par kritisku pamatu, lai noteiktu raksta izmērus un projektētu padeves sistēmu.
